Eksprezidents Guntis Ulmanis šodien aicinājis politiķus atvainoties. Viņš gribētu no politiķiem dzirdēt, ka "...mīļie tautieši, mēs esam bijuši, vai nu stulbi, vai blēdīgi, bet tiktāl visi kopā esam nonākuši". Taisnība - Latvija aizvadītajos 20 gados ir pieredzējusi gan stulbus, gan blēdīgus politiķus, taču ar atvainošanos vien nepietiks, Ulmaņa kungs, šoreiz nē.

Pirms 69 gadiem, šajā dienā Latvijā ienāca Sarkanā armija. Neilgi pēc tam, mūsu valsti ar varu iekļāva PSRS sastāvā, kā rezultātā uz 50 gadiem tika pārvilkta trekna svītra visam tam labajam, kas bija iesākts un uzcelts 22 neatkarības gados.

Pirms PSRS melnā laika, Latvijā plauka un zēla godīga uzņēmējdarbība, lepnums par savu valsti bija ļoti augstā līmenī. Nebija iedomājama situācija, ka par miljonāru bez patiesa darba, izmantojot dažādus lētus un nožēlojamus paņēmienus, pēkšņi var kļūt kāds "puķu Andris" vai "hūte Puzē".

Kas nogāja greizi? Kāpēc atjaunojot Latvijas neatkarību, neatgriezāmies uz tā veiksmīgā ceļa, kuru uzsākām 1918.gada 18.novembrī un kurš negaidīti aprāvās 1940.gada 17.jūnijā? Kāpēc tika pieļauta valsts izzagšana neiedomājamos mērogos, valsts pārvaldes nekompetence un muļķība, kas noveda pie tā, ka šodien mūsu situācija ir vissliktākā no 3 Baltijas valstīm?

Nē, Ulmaņa kungs, mēs tik tālu neesam nonākuši kopā. Ne visi laupīja un zaga, ne visi rāvās pie varas pat tad, ja labi apzinājās, ka vienkārši ir par stulbu, lai spētu pieņemt adekvātus lēmumus. Kam šodien ir jāatbild? Vai tiem miljoniem iedzīvotāju, kuri godīgi maksājuši nodokļus, cerējuši uz taisnīgu valsts pārvaldi? Varbūt pārmaiņas pēc jāatbild tiem, kuri šos gadus nav kaunējušies runāt par "politisko atbildību" un kuru lēmumu rezultātā, mūsu valsts šodien ir bankrota priekšā?

Ja mēs gribam iet uz priekšu, labot pieļautās kļūdas un atgriezties uz pareizā ceļa, vispirms ir pilnā apmērā jāatbild visiem, kuri paņēmuši to, kas viņiem nepienākas, veicinājuši korupciju un valsts mantas izsaimniekošanu. Tikai tad varam cerēt uz to, ka aizvadītie gadi vēstures grāmatās tiks pieminēts kā ļauns murgs, ne vēl lielākas traģēdijas sākums.