Arhīvs
Aprīlis, 2024
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
Valsts kultūrpolitika krīzes apstākļos
Publicēts 22. aprīlī, 2009.
Nekas vairs nepārsteidz. Arī šajos, ļoti bēdīgajos ekonomiskajos apstākļos, taupība kultūras nozarē būs, ja ne tikai tukša skaņa (vai pāris burti un cipari uz papīra), tad katrā gadījumā - vērsta nepareizajā virzienā.

Šādus secinājumus var izdarīt, iepazīstoties ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) 1. projektu konkursa rezultātiem šajā gadā.

Lai arī fonds, sākotnēji projektu konkursu norisi atlika, domājams, apjomīgā finansējuma samazinājuma dēļ, laikam jau tas nebija pietiekams šķērslis, lai vismaz šajā gadā, pārmaiņas pēc atturētos no finansējuma sadales projektiem, kuri noteikti nekādi nebūtu vērtējami kā valsts kultūras nozares prioritātes krīzes laikā.

Tā, piemēram, kārtējie 20 000 latu, ar vieglu roku piešķirti VKKF vadītāja Edgara Vērpes dzīves biedrei pietuvinātajam SIA "Neputns", lai izdotu žurnāla "Dizaina Studija" 20., 21. un 22. numuru.

"Neputna" sakarā, ar to vēl viss nebeidzas. Uzņēmums saņēmis arī 18 754 latus, lai izdotu žurnāla "Foto Kvartāls"  4., 5. un 6. numuru, kā arī līdzīgu summu, lai īstenotu vēl vairākus projektus (piemēram, 8000 latu piešķirti  "Studijas bibliotēka. Zanes Matules "Performance Latvijā" un Margaritas Ziedas "Monika Pormale").

Arī vēl vairāki citi finansējuma saņēmēji, "trekno gadu" tradīcijas mazināt necenšas - SIA "Māksla Plus", lai 2009.gadā segtu nepieciešamos līdzekļus žurnāla "Māksla Plus" izdošanai, saņēmusi 9000 latu, savukārt biedrība "Jauno Mediju Kultūras Centrs 'RIX - C' ", starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla "Māksla + Komunikācijas: enerģija" rīkošanai, saņēmusi finansējumu 14 000 latu apmērā.

Tajā pašā laikā, no drošiem avotiem esmu saņēmis informāciju, ka jau šobrīd uzsākta masveida kultūrizglītības iznīcināšana skolās, proti - tiek apturēta dramatisko teātru pulciņu, deju kolektīvu un koru darbība, kas liek pamatoti bažīties par to, vai nākamgad paredzētajos Skolu un jaunatnes Dziesmu un deju svētkos, vispār būs kam piedalīties.

Teju vai lieki piebilst, ka Ints Dālderis, būdams viens no aktīvākajiem jaunajiem ministriem, jau paguvis izplatīt vairākus paziņojumus par to, ka darbs pie koncertzāles projekta un citām "lielām iecerēm" (sapņu pilīm), noteikti jāturpina, kā arī samazināt atalgojumu tā dēvētajai "mākslinieku spicei" (lai ko ar to viņš arī būtu domājis, jo cik man zināms, ne diriģents Mariss Jansons, ne Baiba Skride, ne arī Vestards Šimkus un Inese Galante, Latvijā faktiski profesionālo darbību aktīvi neveic), noteikti nedrīkst.

Nasing spešl, Latvija.


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: